1. Iemācieties sacīt “es” bez īpaša izaicinājuma (“es nevēlos iet uz kino”, “es to šodien nevaru padarīt”, “es nevaru atnākt šodien, piedāvāju pārcelt tikšanos uz nākamo nedēļu”).
2. Aizveriet muti paškritikai (ja jums arī bez tās ir slikti). Ņemiet vērā, ka balss, kas jūs tik bieži kritizē no iekšpuses, pieder… jūsu vecākiem (zemapziņas darbība). Dodiet sev iespēju atpūsties no negatīva viedokļa par savu uzvedību. Prie cājieties par labām domām par sevi.
3. Iemācieties kaut ko palūgt neatvainodamās, cienīgi (kāpēc jūs uz katra soļa atvainojaties, klanāties, pārmērīgi pateicaties — vai jums tas nav jau apnicis?)
4. Mierīgi uztveriet citu cilvēku kritiku (“lai kritizē — man nav viss jāpieņem, pieņemšu to, ko uzskatīšu par noderīgu. Dusmīgu kritiku pavisam ignorēšu”).
VAIRĀK UZZINI JAROSLAVA MEĻŅIKA GRĀMATĀ “SIEVIETES LAIMES ENCIKLOPĒDIJA”!
5. Iemācieties nedramatizēt neveiksmes (raugieties uz tām kā uz noteiktu “labumu”, kā uz labu iespēju izmēģināt savu izturību).
6. Atsakieties no domas, ka jums jābūt ideālai (ideālu cilvēku nemēdz būt, sevi cienīt var arī, ja piemīt noteikti trūkumi).
7. Apzināti atzīstiet savas emocijas (“baidos zvanīt”, “baidos no tās tikšanās”, “nezinu, kā viņa klātbūtnē uzvesties”, “baidos no ne veik smes”). Saprotot, kas jums raksturīgi, vēlāk ar to ir vieglāk tikt galā.
8. Trenējieties pieradināt “sevi cienīt”. Negaidiet cilvēku, ja viņš kavē lietišķu tikšanos vairāk par piecpadsmit minūtēm (dažreiz risks zaudēt 100 eiro ir mazāks ļaunums nekā zaudēt pašcieņu). Ja aizmirsāt trolejbusā reģistrēt braucienu, nepazemojieties, bet samaksājiet sodu (un tiem, kas mēģina “mācīt morāli”, atbildiet: “Lūdzu, savas pamācības paturiet pie sevis”).
9. Paplašiniet savu paziņu loku. Jo vairāk jums būs kontaktu, jo mazāk pašcieņa būs atkarīga no kāda konkrēta cilvēka viedokļa.
10. Iemācieties uz sevi paraudzīties ar humoru. Tas distancē no pašas skatījuma un paaugstina pašvērtējumu. Nekad ne baidieties par sevi pasmieties, citiem dzirdot.
[…] LASI ARĪ: 10 PADOMI, KĀ ATGŪT ZAUDĒTU PAŠCIEŅU […]